Kā atturēties no mirkļa pirkumiem

Jā, dažreiz nav absolūti nekā slikta naudas tērēšanā. Ja jums tā ir un ja jūs esat apmierināts ar savām pašreizējām un nākotnes finansēm, droši tērējat šos līdzekļus savam priekam un vajadzībām. Tomēr daudziem no mums mūsdienās ir paradums tērēt tad, kad patiesībā nevajadzētu būt izšķērdīgam. Tas ir visai paredzams fenomens šā gadsimta patērētāju kultūrā. Jūs nevarat iziet uz ielas un aizmirstībā nostaigāt pāris kvartālus, kad reklāmas uz māju sienām un stabiem par visu varu nemēģinās jums ko pārdot. Vai situācija ir nonākusi jau tik tālu, ka jums iepirkšanās ir kļuvusi par atkarību? Vai jūs nevarat pārtraukt tērēt naudu, pat ja šobrīd piedzīvojat parādu gūzmu? Vai mirkļa iepirkšanās negatīvi ietekmē jūsu personīgās attiecības, liek jums justies pastāvīgi vainīgam un nomāktam?

Lai gan mirkļa aizrautībā, mēs iepērkam neskaitāmi daudz nevajadzīgu lietu, pašas lietas nav problēmas pamatā. Jums ir jātiek pie problēmas saknes, jāpadomā, tieši kāpēc jūs tādā veidā iepērkaties. Mirkļa pirkumi parasti ir kā atbilde uz kādu indivīda emocionālo problēmu. Cilvēks varētu justies pazaudējies, izjūt trauksmi, dusmas, viņu pārņem depresija vai kāda cita emocionāla problēma, ar kuru viņš nav spējīgs racionāli tikt galā. Šīs emocijas var pastiprināt mirkļa pirkšanas paradumus, kas tālāk jau iet roku rokā ar bailēm, vainas sajūtu, kaunu, šaubām vai nepilnvērtības izjūtām. Lai spētu atturēties no mirkļa pirkumiem, jums vispirms ir nepieciešams identificēt savus individuālos aktivizētājus, lai tos pēcāk varētu kontrolēt.

pexels-photo-318236

Zinātnieki savos pētījumos ir konstatējuši, ka cilvēki parasti tērē daudz vairāk naudas un vieglāk pakļaujas mirkļu pirkumiem tieši tad, kad viņi maksā ar kredītkartēm vai debetkartēm. “Elektroniskā nauda” psiholoģiski nešķiet tieši saistīta ar fizisku naudas klātesamību, tāpēc to ir daudz vieglāk pārtērēt. Tieši tas pats ir ar iepirkšanos tiešsaistes veikalos. Izdevumi šķiet daudz reālāki, kad jums patiešām fiziski ir jāizņem eiro banknotes ārā no sava maka un jāpasniedz pārdevējam. Tāpēc viens no ieteikumiem, ka atturēties no mirkļa pirkumiem, ir atteikties no pirkumiem tiešsaistē, un pēc visu rēķinu apmaksas, izņemt atlikušo naudu kontā skaidrā naudā. Jums būs daudz mazāka iespēja veikt neplānotus mirkļa pirkumus, ja jūsu maciņā būs ierobežota naudas summa, ko tērēt. Kā tas noteikti nešķiet ar kredītkartēm, kurām ir lieli overdrafta limiti.

Noteikti ir vērts arī regulāri izsekot saviem izdevumiem. Neatkarīgi no tā, vai izmantojat viedtālruni, datorprogrammu, krājat čekus vai darāt to ar papīru un zīmuli, lai izsekotu savus izdevumus jebkurš “ierocis” būs gana iedarbīgs. Psiholoģiskā patiesība ir tāda, ka nav pat svarīgi, ko un kā jūs rakstāt, bet gan svarīga ir rakstīšanas darbība kā tāda. Tas palīdzēs jums vairāk un reālāk apzināties jūsu izdevumus, palīdzēs apņemties mainīt savu mirkļa pirkumu nekontrolēto izturēšanos. Sarakstu izveidošana, ir ļoti noderīgs un iedarbīgs veids, ja jūs mēģināt pārtraukt kādu sliktu ieradumu aizstājot to ar labu paradumu.

Vēl viens pavisam vienkāršs padoms no LaenMe ir nogaidīšana. Kad jūs esat devies iepirkties un redzat kaut ko tādu, ko patiešām vēlaties, jūsu ķermenis pārņem jūsu racionālo prātu un jūs vairs nespējat saskatīt lietu skaidrību. Lai izvairītos no tērēšanas dzinuļa, palūdziet veikala darbinieku, lai uz 20 minūtēm atliek jūsu izvēlēto priekšmetu. Izejiet no veikala un pagaidiet 20 minūtes, kamēr jūsu smadzenes atgriezīsies normālā stāvoklī. Pēc 20 minūtēm cilvēki parasti saprot, ka viņi īsti nevēlas preci un spēj izvairīties no mirkļa pirkuma veikšanas, jo ķēdes reakcija ir tikusi pārtraukta.

Advertisements

Džungļu noslēpumi

Zemeslodes meži un džungļi ir biedējuši cilvēkus kopš senatnes. Nezinot, vai aiz kāda no kokiem un krūmiem nav noslēpies, kāds vērotājs uzdzen nemiera sajūtu, ko pastiprina vējā šalkojošo koku un tajos dzīvojošo dzīvnieku skaņas. Leģendas par biezokņos slēptām pilsētām un to dārgumiem, ir pievilinājušas drosmīgus pētniekus un piedzīvojumu meklētājus. Pēdējo gadu laikā pasaule ir kļuvusi mazāka un pat nomaļākās vietas nav slēptas no visu redzošās satelītu acs. Tomēr, džungļi vēl nav atklājuši visus savus noslēpumus, un plašas to teritorijas vēl nav izpētītas, tajās dzīvojošas ciltis nav satikušas cilvēkus no ārpasaules un to biezokņos mītošie dzīvnieki nav ierakstīti mācību grāmatās. Turklāt vairāki džungļu atklājumi atstāj ar vairāk jautājumiem kā atbildēm un šie ir intriģējošākie no tiem.

gorilla-2318998_1920

Viens no neizskaidrotajiem džungļu fenomeniem ir Brazīlijas Amazonē uzietie apļu veida struktūras, kas no putna lidojuma atgādina meliorācijas grāvju gredzenus. Šīs struktūras sevišķi noslēpumainas ir tādēļ, ka tās ir vēl vecākas par pašiem Amazones mūžu mežiem, tātad, ja tos ir veidojuši cilvēki no tālas pagātnes, bez pieejas sarežģītiem instrumentiem. Pētnieki spekulē, ka zemē izraktās apļveidīgās struktūras ir kalpojušas, lai norobežotu rituālu teritorijas, vai arī aizsargājušas senās apmetnes no iebrucējiem. Vaļīgāki skaidrojumi saista šo fenomenu nevis ar aizvēsturiskajiem cilvēkiem, bet citplanētiešu kosmosa kuģiem, kuri, šādus nospiedumus atstājot, nolaižoties. Ņemot vērā to, ka līdz šim nav pierādījumu par to, ka, šī reģiona cilvēkiem, bijuši pieejami sarežģīti instrumenti, jau tik tālā pagātnē, visas no šīm teorijām mainītu mūsu priekšstatu par Amazones vēsturi.

Sentineliešu cilts ir viena no pasaules norobežotākajām un noslēpumainākajām cilvēku grupām. Tie apdzīvo Ziemeļsentinelas salu, kurā, pēc pētnieku domām, tie mīt jau sešdesmit tūkstošus gadu. Šī cilts ir ļoti agresīvi noskaņota pret jebkādiem ārpasaules mēģinājumiem dibināt savstarpējus kontaktus. Veiksmīgākajiem no drošsiržiem, kuri ir uzdrīkstējušies apmeklēt šo cilvēku apdzīvoto salu, ir izdevies aizbēgt ar pārbīli, bet neveiksmīgākajiem sapazīšanās mēģinājums ir maksājis dzīvību. Par sentineliešiem ir zināms tikai tas, ka tie runā kādā valodā, kura neiederas nevienā no eksistējošajām klasifikācijām un ka to ciltij ir aptuveni 500 biedru. Iespējams, lielākā mistērija ir tas, kā šiem noslēgtajiem cilvēkiem izdevās pārciest 2004. gada postošo cunami vilni, esot tieši tā ceļā. Sākotnēji pētnieki pieņēma, ka vilnis ir aizskalojis cilti, kopā ar visiem to noslēpumiem. Tomēr, drīz pēc dabas katastrofas, ar pētniekiem, kuri pārlidoja salu ar helikopteru, par lielu pārsteigumu, no džungļu biezokņa izskrēja viens no iezemiešiem, un, naidīgi vicinādams šķēpu, dzina prom lidaparātu.
1950. gadā, dziļi Gvatemalas džungļos, tika atklāta kolosāla izmēra, akmenī izkaltu cilvēka seju, kas vērās tieši debesīs. Īpaši intriģējoši ir tas, ka šā seja valkāja eiropiešiem raksturīgus sejas vaibstus, kā plānas lūpas un smalku, bet garu degunu. Šādi attēlota cilvēka anatomija ir unikāla šim reģionam, jo pirmais zināmais vietējo iedzīvotāju kontakts ar eiropiešiem tika izveidots vairākus gadsimtus pēc skulptūras tapšanas. Diemžēl, uzmeklējot noslēpumaino skulptūru otro reizi, vairākus gadus vēlāk, atklājās, ka vietējie dumpinieki to ir iznīcinājuši, izmantojot akmens seju kā mērķi šaušanas treniņos, tādēļ mūsdienās par tās noslēpumiem varam spriest tikai caur melnbaltām fotogrāfijām.